izšūdināt
izšūdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izšūdinu | izšūdinām | izšūdināju | izšūdinājām | izšūdināšu | izšūdināsim |
| 2. pers. | izšūdini | izšūdināt | izšūdināji | izšūdinājāt | izšūdināsi | izšūdināsiet, izšūdināsit |
| 3. pers. | izšūdina | izšūdināja | izšūdinās | |||
Pavēles izteiksme: izšūdini (vsk. 2. pers.), izšūdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšūdinot (tag.), izšūdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšūdinātu
Vajadzības izteiksme: jāizšūdina
1.Izšūt2.
2.apvidvārds Šujot izlietot.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šeit es atstāju savu smieklīgo, ar spīgulīšiem izšūdināto cepurīti.
- Nakts bija ledaini auksta, un virs meža ceļa melnēja dziļš, zvaigznēm izšūdināts kosmoss.
- Ar atlasa diegiem izšūdināts enkurs.
- Vienā pusē nekustīgi sēdēja vīrelis ar indieša seju, viņš tirgojās ar lentēm un aprocēm, kas izšūdinātas ar pērlītēm.
- Varbūt man bija iepaticies viņa smaids, varbūt — šaurie gurni un garās kājas, bet varbūt jocīgā, ar spīguļiem izšūdinātā cepure.