Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
izņemt
Lietojuma biežums :
izņemt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ņemot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
Saistītās nozīmesizlasīt.
1.1.Saņemt īpašumā, lietošanā (parasti no kādas iestādes).
1.2.Saņemt atpakaļ (piemēram, glabāšanā nodoto, uzkrāto).
1.3.Izvilkt (parasti roku).
2.Panākt, ka neatrodas vairs līdzšinējā vietā (piemēram, izlaužot, izceļot, izvelkot).
Stabili vārdu savienojumiIzņemt traipu.
2.1.Panākt, ka nav vairs inventārā, lietošanā.
Stabili vārdu savienojumiIzņemt lietu (no kādas tiesas).
2.2.Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot).
3.Atdalīt (svešķermeni) no organisma (parasti operējot).
3.1.Atdalīt (parasti bojātu) organisma daļu; izoperēt.
4.Pārtraukt (kāda aizbilstama vai aprūpējama cilvēka) atrašanos (kādā iestādē).
5.Pakāpeniski izanalizēt un izskaidrot (mācību vielu).
5.1.Pakāpeniski apgūt (mācību vielu), parasti kāda vadībā.
6.apstākļa vārda nozīmē; formā: nelokāmais divdabis (-ot, -oties) Neiekļaujot (kādā kopumā, daudzumā), nerunājot, nedomājot (par ko).
Stabili vārdu savienojumiIzņemt atvaļinājumu. Izņemt cauri. Izņemt grožus no rokām. Izņemt vārdus no mutes.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri