izčurāties
Lietojuma biežums :
izčurāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izčurājos | izčurājamies | izčurājos | izčurājāmies | izčurāšos | izčurāsimies |
2. pers. | izčurājies | izčurājaties | izčurājies | izčurājāties | izčurāsies | izčurāsieties, izčurāsities |
3. pers. | izčurājas | izčurājās | izčurāsies |
Pavēles izteiksme: izčurājies (vsk. 2. pers.), izčurājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izčurājoties (tag.), izčurāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izčurātos
Vajadzības izteiksme: jāizčurājas
Urinēt un beigt urinēt.
Avoti: ĒiV, SLG
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš skaļi izčurājās tualetes podā, norāva ūdeni un gāja atkal atpakaļ.
- – Tev šķiet, ka es braucu pāri četru valstu robežām, lai prastā Frankfurtes dzertuvē izčurātos?
- Kamēr veikala darbinieki vīrietim skaidrojuši, ka par riekstiem vajag samaksāt 93 santīmus, ko viņš nav darījis, vīrietim gadījusies ķibele un viņš pie kases izčurājies.
- Sestdienā es skatos, kā viņš apdullina trusi, pēc tam liek tam izčurāties, uzspiežot uz vēl mīkstā vēdera, un ar veca plīstoša auduma troksni novelk tam ādu.
- Viņiem bija gandrīz neizturami to apzināties, viņi nebūtu spējuši pacelt uz Rūfusu acis, taču viņiem bija zināms, kāpēc viņš šonakt atrodas uz ielas, kāpēc caurām naktīm braukā metro vagonos, kāpēc rūc viņa vēders, kāpēc viņam salēkšķējuši mati un iesmirdušas paduses, kāpēc viņa bikses un kurpes ziemā tik plānas un kāpēc viņš neuzdrīkstas kaut kur piestāt un izčurāties.