izčurāt
izčurāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izčurāju | izčurājam | izčurāju | izčurājām | izčurāšu | izčurāsim |
| 2. pers. | izčurā | izčurājat | izčurāji | izčurājāt | izčurāsi | izčurāsiet, izčurāsit |
| 3. pers. | izčurā | izčurāja | izčurās | |||
Pavēles izteiksme: izčurā (vsk. 2. pers.), izčurājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izčurājot (tag.), izčurāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izčurātu
Vajadzības izteiksme: jāizčurā
Urinējot izvadīt no organisma.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Labākajā gadījumā mēs šos vitamīnus, vienkārši sakot – izčurājam ārā.
- ka tajā solītais magnija daudzums netiktu – piedodiet, izčurāts ārā
- Dienā vajadzētu izčurāt vidēji pusotru līdz divus litrus.
- Kamēr tās peld urīnā, tiek izčurātas laukā, taču, ja pieķeras urīnpūšļa gļotādai, sīkbūtnes sāk vairoties, izraisot iekaisumu un tās bojājumu.