izčukstēt1
izčukstēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izčukstu | izčukstam | izčukstēju | izčukstējām | izčukstēšu | izčukstēsim |
| 2. pers. | izčuksti | izčukstat | izčukstēji | izčukstējāt | izčukstēsi | izčukstēsiet, izčukstēsit |
| 3. pers. | izčukst | izčukstēja | izčukstēs | |||
Pavēles izteiksme: izčuksti (vsk. 2. pers.), izčukstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izčukstot (tag.), izčukstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izčukstētu
Vajadzības izteiksme: jāizčukst
Čukstus pateikt, izrunāt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzstāšanās laikā es izčukstu dažādas burvestības un lāstus.
- Viņš izčukstēja šos vārdus saldā japāņu valodā.
- izčukstēt tam pelnus, dvēseles.
- Matīss jau atvadās, mans sapņu, varbūt iedomu Matīss izčukstēja kā ūdens uz ugunīgas lauku plīts.
- Saņēmusies izčukst jau skaļāk. “