izčūlāt
izčūlāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izčūlāju | izčūlājam | izčūlāju | izčūlājām | izčūlāšu | izčūlāsim |
2. pers. | izčūlā | izčūlājat | izčūlāji | izčūlājāt | izčūlāsi | izčūlāsiet, izčūlāsit |
3. pers. | izčūlā | izčūlāja | izčūlās |
Pavēles izteiksme: izčūlā (vsk. 2. pers.), izčūlājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izčūlājot (tag.), izčūlāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izčūlātu
Vajadzības izteiksme: jāizčūlā
Avoti: LLVV