izčinkstēt
izčinkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izčinkstu | izčinkstam | izčinkstēju | izčinkstējām | izčinkstēšu | izčinkstēsim |
| 2. pers. | izčinksti | izčinkstat | izčinkstēji | izčinkstējāt | izčinkstēsi | izčinkstēsiet, izčinkstēsit |
| 3. pers. | izčinkst | izčinkstēja | izčinkstēs | |||
Pavēles izteiksme: izčinksti (vsk. 2. pers.), izčinkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izčinkstot (tag.), izčinkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izčinkstētu
Vajadzības izteiksme: jāizčinkst
Raudulīgi izlūgt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Meitenes zina, ka reizēm ar neatlaidību no manis var izčinkstēt to, ko sākumā esmu atteicis vai aizliedzis.