irgāties
irgāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | irgājos | irgājamies | irgājos | irgājāmies | irgāšos | irgāsimies |
| 2. pers. | irgājies | irgājaties | irgājies | irgājāties | irgāsies | irgāsieties, irgāsities |
| 3. pers. | irgājas | irgājās | irgāsies | |||
Pavēles izteiksme: irgājies (vsk. 2. pers.), irgājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: irgājoties (tag.), irgāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: irgātos
Vajadzības izteiksme: jāirgājas
1.Izsmiet, nievāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem).
Avoti: KV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Danas blozgas sāka idiotiski irgāties.
- Pēc tam jaunā dāma irgājās par suvenīru klāstu kioskā, bet kā kronis visam – video nobeigumā viņa ar puisi nodarbojas ar seksu Sfinksas pakājē.
- Uzreiz aptvēru, ka briesmīgā šņākoņa nenāk no tālruņa; gluži vienkārši bija piezvanījis Čārlzs Riketss, kurš, dzirdot manu balsi, nez kāpēc vienmēr sāk irgāties. “
- "Jūs esat mietpilsoņu pāris," irgājās Prokops, " un ar gadiem topat vēl mietpilsoniskāki.
- Ceļakāja nav vieta, kur zinātājiem irgāties par jautājumu uzdevējiem un vīzdegunīgi izrādīt savu iedomāto pārākumu.