intrigants
intrigants vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | intrigants | intriganti |
| Ģen. | intriganta | intrigantu |
| Dat. | intrigantam | intrigantiem |
| Akuz. | intrigantu | intrigantus |
| Lok. | intrigantā | intrigantos |
intrigante sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | intrigante | intrigantes |
| Ģen. | intrigantes | intriganšu |
| Dat. | intrigantei | intrigantēm |
| Akuz. | intriganti | intrigantes |
| Lok. | intrigantē | intrigantēs |
Cilvēks, kas nodarbojas ar intrigām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piedaloties aprunāšanā aiz muguras, būtībā paši kļūstam par intrigantiem.
- Arī pret ļoti spēcīgu intrigantu ētikas normās atļautie ieroči būs neiedarbīgi.
- Acīmredzot sajutās vainīgs, ka atvedis pie radinieka kaut kādu intrigantu.
- Labi, ka tas tiem intrigantiem nebija ienācis prātā pirms mēneša.
- Taču nejauki pārsteigumi var piemeklēt no skauģu, blēžu un intrigantu puses.