intriga
intriga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | intriga | intrigas |
Ģen. | intrigas | intrigu |
Dat. | intrigai | intrigām |
Akuz. | intrigu | intrigas |
Lok. | intrigā | intrigās |
1.Slepena, viltīga un parasti ļaunprātīga vai naidīga, darbība, rīcība kāda mērķa sasniegšanai.
2.joma: literatūrzinātne Daiļdarbā attēlotā darbība, kurai raksturīga spraiga norise.
Avoti: SV19, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai nezaudētu intrigu, Derens eksperimentu noslēdza ar kādu neizskaidrotu mīklu.
- Kur viņu neietekmē un netraucē, kur nav kņadu un intrigu.
- Lai sagādātu viņam apmierinājumu, mīlas piedzīvojumam ir jāietver sevī intriga.
- Tas sola intrigai aizceļot arī uz „ Anfield” stadionu Liverpūlē.
- Līdzko tu pamani intrigu iedīgļus, tā – kniukš, kniukš!