inspicients
inspicients [inspici-ents] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | inspicients | inspicienti |
Ģen. | inspicienta | inspicientu |
Dat. | inspicientam | inspicientiem |
Akuz. | inspicientu | inspicientus |
Lok. | inspicientā | inspicientos |
inspiciente sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | inspiciente | inspicientes |
Ģen. | inspicientes | inspicienšu |
Dat. | inspicientei | inspicientēm |
Akuz. | inspicienti | inspicientes |
Lok. | inspicientē | inspicientēs |
Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Asistenti un inspicienti pārņēmuši varu pār izrādi un mani vairs nelaistu klāt, pat ja es gribētu.
- Inspicients nau tev' saucis.
- Kinorežisors Andris Rozenbergs dzimis 1938. gada 20. maijā, savu apzināto bērnību pavadījis aizkulisēs – pēc vācu okupācijas, kuras laikā rīdzinieku Rozenbergu ģimene tika izvesta uz Vāciju, Andra tēvs Kārlis kļuva par skatuves inspicientu Rīgas operetes teātrī, un mazais Andris rūpīgi skatījās visas izrādes un mēģinājumus.