inspektors
inspektors vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | inspektors | inspektori |
Ģen. | inspektora | inspektoru |
Dat. | inspektoram | inspektoriem |
Akuz. | inspektoru | inspektorus |
Lok. | inspektorā | inspektoros |
inspektore sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | inspektore | inspektores |
Ģen. | inspektores | inspektoru |
Dat. | inspektorei | inspektorēm |
Akuz. | inspektori | inspektores |
Lok. | inspektorē | inspektorēs |
insp. saīsinājums
Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
Avoti: LLVV, i1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Artilērijas inspektora un viņa štāba darbība atspoguļojas 1481.fondā esošajos avotos.
- Savukārt prokurori policijas inspektoru lēmumus atstāj spēkā, pievienojoties to argumentiem.
- U.Binders - Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Profilakses nodaļas inspektors
- G.Lūsis - Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomiskās policijas biroja inspektors
- 4. Par fitosanitāro pasākumu piemērošanu vai atcelšanu dienesta inspektors pieņem lēmumu.