inervēt
Lietojuma biežums :
inervēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: anatomija; parasti formā: trešā persona
Locīšana
Nodrošināt (orgānu un audu) saistījumu ar centrālo nervu sistēmu (par nervu šķiedrām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri