inervēt
inervēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona; joma: anatomijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | inervēju | inervējam | inervēju | inervējām | inervēšu | inervēsim |
| 2. pers. | inervē | inervējat | inervēji | inervējāt | inervēsi | inervēsiet, inervēsit |
| 3. pers. | inervē | inervēja | inervēs | |||
Pavēles izteiksme: inervē (vsk. 2. pers.), inervējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: inervējot (tag.), inervēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: inervētu
Vajadzības izteiksme: jāinervē
Nodrošināt (orgānu un audu) saistījumu ar centrālo nervu sistēmu (par nervu šķiedrām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par miotomu sauc muskuļu grupu, kuru inervē viens spinālais nervs.
- Āda kā plašs un sarežģīts orgāns ir arī labi inervēta.
- Perifēras adrenerģiskās un holīnerģiskās nervu šķiedras inervē virkni ādas struktūru.
- Vēl salīdzinoši nesen aktuāls jautājums bija inervētu lēveru izmantošana mutes defektu rekonstrukcijās.
- Shibahara et al. pētīja, vai inervēts lēveris uzlabo garšas funkciju.