imatrikulēt
imatrikulēt 2. konjugācijas darbības vārds; neaktuāls, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | imatrikulēju | imatrikulējam | imatrikulēju | imatrikulējām | imatrikulēšu | imatrikulēsim |
| 2. pers. | imatrikulē | imatrikulējat | imatrikulēji | imatrikulējāt | imatrikulēsi | imatrikulēsiet, imatrikulēsit |
| 3. pers. | imatrikulē | imatrikulēja | imatrikulēs | |||
Pavēles izteiksme: imatrikulē (vsk. 2. pers.), imatrikulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: imatrikulējot (tag.), imatrikulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: imatrikulētu
Vajadzības izteiksme: jāimatrikulē
Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Grothusu dzimta bija imatrikulēta Kurzemes ( 1620) un Vidzemes bruņniecībā.
- Pirmie gribēja panākt, ka bruņinieku muižas varētu iegūt vienīgi imatrikulētās dzimtas.
- Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji.
- 1620. gadā fon der Ropi tika imatrikulēti Kurzemes bruņniecības sarakstos.
- 30. 5 4. Latvijas augstākās izglītības iestādi, kurā studējošais ir imatrikulēts;