imams
imams vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: reliģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | imams | imami |
Ģen. | imama | imamu |
Dat. | imamam | imamiem |
Akuz. | imamu | imamus |
Lok. | imamā | imamos |
imāms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: reliģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | imāms | imāmi |
Ģen. | imāma | imāmu |
Dat. | imāmam | imāmiem |
Akuz. | imāmu | imāmus |
Lok. | imāmā | imāmos |
1.Musulmaņu garīdznieks, kas mošejā vada kopīgo lūgšanu; galvenais mulla mošejā.
2.Musulmaņu augstākā valdnieka tituls; valdnieks, kam ir šāds tituls.
3.Izcils musulmaņu zinātnieks.
4.Reliģiski juridisku virzienu – mazhabu pamatlicējs sunnismā.
5.Šiītu virsvadonis.
Avoti: MrJ, LLVV, PP
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cilvēki zaudē galvu, īpaši jau ramadānā," sacīja imams.
- ar visai pārsteidzošiem novērojumiem dalījies Brēmaņa nolīgts darbinieks Husams El Imams.
- 1828. gadā imama Muhammada vadībā sākās musulmaņu svētais karš pret Krieviju.
- Incidents sākās, kad cietuma imams aicināja lūgties par nogalināto Lī Rigbiju.
- Kopš gada sākuma mēs esam izmeklējuši 22 gadījumus, un aptuveni 10 imami un naida sludinātāji ir izraidīti," paziņoja Kazenēvs.