Rudens versija 2021
381 119 šķirkļi
ietvaicēt
ietvaicēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Panākt, ka iesāk tvaicēties; mazliet iztvaicēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri: