iestrēbt
iestrēbt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iestrebju | iestrebjam | iestrēbu | iestrēbām | iestrēbšu | iestrēbsim |
| 2. pers. | iestreb | iestrebjat | iestrēbi | iestrēbāt | iestrēbsi | iestrēbsiet, iestrēbsit |
| 3. pers. | iestrebj | iestrēba | iestrēbs | |||
Pavēles izteiksme: iestreb (vsk. 2. pers.), iestrebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iestrebjot (tag.), iestrēbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iestrēbtu
Vajadzības izteiksme: jāiestrebj
1.Strebjot ieēst.
1.1.lieto: pareti Strebjot iedzert.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To turēja pagrabā aukstu, un katrs gāja iestrēbt, kad vien vēlējās.
- Atgriezīsimies būdā, iestrēbsim ko siltu un no rīta padomāsim, ko darīt.
- Resnais iestrebj vēl minerālīti cerībā, ka paliks labāk.
- - Celies nu, putniņ, iestreb kaut ko karstu, citādi atstiepsi kājas!
- Uz ātru roku iestrēbis vakariņās mātes pastumto ķiļķenzupu, viņš metās pie grāmatu lasīšanas.