iestrēgt
iestrēgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
1.1.Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi).
1.2.pārnestā nozīmē Rodoties grūtībām, šķēršļiem, apstāties, neturpināties, arī norisināties ļoti lēnām (par darbību, procesu).
2.Iestigt (1).
3.parasti formā: trešā persona Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri