iestīvināt
iestīvināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iestīvinu | iestīvinām | iestīvināju | iestīvinājām | iestīvināšu | iestīvināsim |
| 2. pers. | iestīvini | iestīvināt | iestīvināji | iestīvinājāt | iestīvināsi | iestīvināsiet, iestīvināsit |
| 3. pers. | iestīvina | iestīvināja | iestīvinās | |||
Pavēles izteiksme: iestīvini (vsk. 2. pers.), iestīviniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iestīvinot (tag.), iestīvināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iestīvinātu
Vajadzības izteiksme: jāiestīvina
Panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti); iecietināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vizuālais efekts gan bija ļoti labs – mati taisni kā iestīvināti.
- Es pamodos gaišā dienas laikā lielā gultā ar baltiem un iestīvinātiem palagiem.
- Bet es nevaru izturēt viņa matus un vaska iestīvināto frizūru.
- Viņa mati slejas uz visām pusēm un izskatās iestīvināti.
- Viņa aizšļakstināja uz krastu ar sapīkuma iestīvinātu galvu un nevajadzīgi augstu cilādama kājas.