iestīvināt

iestīvināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	iestīvinu	iestīvinām	iestīvināju	iestīvinājām	iestīvināšu	iestīvināsim
2. pers.	iestīvini	iestīvināt	iestīvināji	iestīvinājāt	iestīvināsi	iestīvināsiet, iestīvināsit
3. pers.	iestīvina	iestīvināja	iestīvinās

Panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti); iecietināt.

Avoti: LLVV

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	iestīvinu	iestīvinām	iestīvināju	iestīvinājām	iestīvināšu	iestīvināsim
2. pers.	iestīvini	iestīvināt	iestīvināji	iestīvinājāt	iestīvināsi	iestīvināsiet, iestīvināsit
3. pers.	iestīvina		iestīvināja		iestīvinās