iestīvēt
iestīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iestīvēju | iestīvējam | iestīvēju | iestīvējām | iestīvēšu | iestīvēsim |
| 2. pers. | iestīvē | iestīvējat | iestīvēji | iestīvējāt | iestīvēsi | iestīvēsiet, iestīvēsit |
| 3. pers. | iestīvē | iestīvēja | iestīvēs | |||
Pavēles izteiksme: iestīvē (vsk. 2. pers.), iestīvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iestīvējot (tag.), iestīvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iestīvētu
Vajadzības izteiksme: jāiestīvē
Ar pūlēm iedabūt (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Spiež uzvalciņš, kurā viņš karstā jūlija dienā ir iestīvēts.
- Vēl pēc nepilnas stundas ar saskrāpētām rokām viņi nokaltušo egli iestīvēja bunkura jumta atverē.
- – Mareks pieķērās sēdeklim, un Andrejs, atkabinājis ragus, iestīvēja divriteni vagona tamburā.
- ar vecpilsētā iestīvētu milzu naudas mašīnu?
- Murminādams Kirjaks iestīvēja sastingušo Feoktistu kamanās, atraisīja grožus un nometās uz malas.