iespīlēties
iespīlēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iespīlējos | iespīlējamies | iespīlējos | iespīlējāmies | iespīlēšos | iespīlēsimies |
| 2. pers. | iespīlējies | iespīlējaties | iespīlējies | iespīlējāties | iespīlēsies | iespīlēsieties, iespīlēsities |
| 3. pers. | iespīlējas | iespīlējās | iespīlēsies | |||
Pavēles izteiksme: iespīlējies (vsk. 2. pers.), iespīlējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iespīlējoties (tag.), iespīlēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iespīlētos
Vajadzības izteiksme: jāiespīlējas
Cieši ietērpties (šaurā apģērbā, apavos).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jauneklis tikai ar grūtībām iespīlējās pašaurajā ādā.
- Un tas salīdzināts ar to, kā vienā no saviem apģērbiem iespīlējas amerikāņu zvaigzne Kima Kardašjana.
- – Tad vajadzēja iespīlēties šaurā uzvalkā.
- „Es baidos, ka viņi kādu dienu atradīs sētnieku, kura vainas dēļ iespīlējās durvis „ Maximā”.
- Mums blakus stāv liela, uniformēta sieviete, iespīlējusies tumšzilā jakā, ar izstrādes medaļām un uzdienas zīmēm apkārusies.