ieskubināt
ieskubināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieskubinu | ieskubinām | ieskubināju | ieskubinājām | ieskubināšu | ieskubināsim |
| 2. pers. | ieskubini | ieskubināt | ieskubināji | ieskubinājāt | ieskubināsi | ieskubināsiet, ieskubināsit |
| 3. pers. | ieskubina | ieskubināja | ieskubinās | |||
Pavēles izteiksme: ieskubini (vsk. 2. pers.), ieskubiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieskubinot (tag.), ieskubināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieskubinātu
Vajadzības izteiksme: jāieskubina
1.Skubinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
2.apvidvārds Iedrošināt, uzkūdīt.
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- atkl.12:10] Tik ļoti viņš mūs ienīst, ka viņš, cik vien spēdams, mūs uz pavedina grēkot [ieskubina], bet kad viņš mūs tā pievīlis, tad viņš ir pirmais, kas mūs apsūdz.
- Telpas iekārtošanas sākuma procesu ieskubinājām ar gultas izvēli, kas patiesībā pēc tam lielā mērā ietekmēja kopējās telpas noskaņu.