ieskrūvēt

Lietojuma biežums :

ieskrūvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Skrūvējot ievirzīt (kur iekšā skrūvi, vītņotu detaļu).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri