ieskrambāt

ieskrambāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	ieskrambāju	ieskrambājam	ieskrambāju	ieskrambājām	ieskrambāšu	ieskrambāsim
2. pers.	ieskrambā	ieskrambājat	ieskrambāji	ieskrambājāt	ieskrambāsi	ieskrambāsiet, ieskrambāsit
3. pers.	ieskrambā	ieskrambāja	ieskrambās

1.Mazliet, arī vietumis saskrambāt (piemēram, priekšmetu).

1.1.pārnestā nozīmē Mazināt (piemēram, slavu, godu).

2.Skrambājot mazliet, arī vietumis ievainot; skrambājot radīt (piemēram, brūci).

2.1.intransitīvs

Avoti: LLVV

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	ieskrambāju	ieskrambājam	ieskrambāju	ieskrambājām	ieskrambāšu	ieskrambāsim
2. pers.	ieskrambā	ieskrambājat	ieskrambāji	ieskrambājāt	ieskrambāsi	ieskrambāsiet, ieskrambāsit
3. pers.	ieskrambā		ieskrambāja		ieskrambās