ieskrambāt
ieskrambāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieskrambāju | ieskrambājam | ieskrambāju | ieskrambājām | ieskrambāšu | ieskrambāsim |
| 2. pers. | ieskrambā | ieskrambājat | ieskrambāji | ieskrambājāt | ieskrambāsi | ieskrambāsiet, ieskrambāsit |
| 3. pers. | ieskrambā | ieskrambāja | ieskrambās | |||
Pavēles izteiksme: ieskrambā (vsk. 2. pers.), ieskrambājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieskrambājot (tag.), ieskrambāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieskrambātu
Vajadzības izteiksme: jāieskrambā
1.Mazliet, arī vietumis saskrambāt (piemēram, priekšmetu).
1.1.pārnestā nozīmē Mazināt (piemēram, slavu, godu).
2.Skrambājot mazliet, arī vietumis ievainot; skrambājot radīt (piemēram, brūci).
2.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Tu pat neesi ieskrambāts, tukšpauri!
- Un Agra « šāvieni» nebija ieskrambājuši pat ādu.
- Viņš uzlika roku uz mazā, ieskrambātā misiņa roktura.
- Un arī „ Trolli” es pat neieskrambāju.
- Lai nejauši nenokļūdītos un neieskrambātu savu nevainojamo mūzikas pazinēja veidolu, atturos palielīties ar zināšanu, tieši kurās disenēs visforšāk dragā Dambja gabalus.