ieskrāpēt
ieskrāpēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Skrāpējot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievas, līnijas); mazliet, arī vietumis saskrāpēt.
2.Skrāpējot mazliet, arī vietumis ievainot; skrāpējot radīt (piemēram, brūci).
2.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri