ieskāt
ieskāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieskāju | ieskājam | ieskāju | ieskājām | ieskāšu | ieskāsim |
| 2. pers. | ieskā | ieskājat | ieskāji | ieskājāt | ieskāsi | ieskāsiet, ieskāsit |
| 3. pers. | ieskā | ieskāja | ieskās | |||
Pavēles izteiksme: ieskā (vsk. 2. pers.), ieskājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieskājot (tag.), ieskāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieskātu
Vajadzības izteiksme: jāieskā
1.Šķirstīt (matus), parasti, meklējot (tajos) utis; kasīt.
PiemēriViņa cienīja sievieti, kas neteica ne vārda, vien ieskāja viņas galvu.
- Viņa cienīja sievieti, kas neteica ne vārda, vien ieskāja viņas galvu.
- Vīrs beidza ieskāt suni.
- Skolaspuika rāpjas uz Dobeles pilsdrupu mūra, kašķainām rokām ieskādams utaino galvu.
- To aptvēris, viņš atkal satraukti ieskāja pauri.
- Sēdēja uz soliņa un ieskāja kāju.
- Pūpolu svētdienā nedrīkst ieskāt galvu, jo tad utis aug kā pūpoli.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri:šeit