ieraugkukulītis
ieraugkukulītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ieraugkukulītis | ieraugkukulīši |
| Ģen. | ieraugkukulīša | ieraugkukulīšu |
| Dat. | ieraugkukulītim | ieraugkukulīšiem |
| Akuz. | ieraugkukulīti | ieraugkukulīšus |
| Lok. | ieraugkukulītī | ieraugkukulīšos |
Neliels mīklas gabals, ko atstāj ieraugam.
Avoti: ĒiV