ierādītājs
ierādītājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ierādītājs | ierādītāji |
| Ģen. | ierādītāja | ierādītāju |
| Dat. | ierādītājam | ierādītājiem |
| Akuz. | ierādītāju | ierādītājus |
| Lok. | ierādītājā | ierādītājos |
ierādītāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ierādītāja | ierādītājas |
| Ģen. | ierādītājas | ierādītāju |
| Dat. | ierādītājai | ierādītājām |
| Akuz. | ierādītāju | ierādītājas |
| Lok. | ierādītājā | ierādītājās |
1.Darītājs → ierādīt.
2.kopā ar: lietvārds "vieta" Darbinieks (piemēram, kinoteātrī), kura uzdevums ir ierādīt apmeklētājiem vietas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pagriežu galvu - un ieraugu jauniņu vietu ierādītāju gaismas ailē.
- Abi bija vietu ierādītāji kāzu ballītē šā gada maijā.
- Tā kā tas ir ļoti solīds pasākums, tam ir savi vietu ierādītāji.
- — Ser, — vietu ierādītājs teica, — vai jūs, lūdzu…
- Labi, lai notiek, ka viņa tika nosaukta par provokatori, konfliktu izraisītāju un vietas ierādītāju sugas hierarhijas trepēs.