iemelnot
iemelnot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemelnoju | iemelnojam | iemelnoju | iemelnojām | iemelnošu | iemelnosim |
| 2. pers. | iemelno | iemelnojat | iemelnoji | iemelnojāt | iemelnosi | iemelnosiet, iemelnosit |
| 3. pers. | iemelno | iemelnoja | iemelnos | |||
Pavēles izteiksme: iemelno (vsk. 2. pers.), iemelnojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemelnojot (tag.), iemelnošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemelnotu
Vajadzības izteiksme: jāiemelno
Iegūt melnganu nokrāsu.
Avoti: LLVV