iemelnēties
iemelnēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemelnējos | iemelnējamies | iemelnējos | iemelnējāmies | iemelnēšos | iemelnēsimies |
| 2. pers. | iemelnējies | iemelnējaties | iemelnējies | iemelnējāties | iemelnēsies | iemelnēsieties, iemelnēsities |
| 3. pers. | iemelnējas | iemelnējās | iemelnēsies | |||
Pavēles izteiksme: iemelnējies (vsk. 2. pers.), iemelnējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemelnējoties (tag.), iemelnēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemelnētos
Vajadzības izteiksme: jāiemelnējas
Kļūt redzamam (par ko melnu, tumšu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es tvēru un rautin rāvu laukā mirkļus no Lielā Laika, vērodama, ka tā miesā gluži kā milzīgā, spīdīgā un ritmiski viļņojošā zalktī iemelnējas adatas dūriena lieluma pušumiņi.