iemājot
iemājot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemājoju | iemājojam | iemājoju | iemājojām | iemājošu | iemājosim |
| 2. pers. | iemājo | iemājojat | iemājoji | iemājojāt | iemājosi | iemājosiet, iemājosit |
| 3. pers. | iemājo | iemājoja | iemājos | |||
Pavēles izteiksme: iemājo (vsk. 2. pers.), iemājojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemājojot (tag.), iemājošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemājotu
Vajadzības izteiksme: jāiemājo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā daudzviet laukos, arī “ Baltēnos” nelūgti iemājojuši sikspārņi.
- Sabiedrība ir objektīva realitāte, kas nodrošina cilvēkam dzīvespasauli, kur iemājot.
- Vēlāk viņš šausminošo noziegumu skaidroja ar vēlmi izdzīt upura ķermenī iemājojušo sātanu.
- Viņā iemājo cerība, ka olas iemītnieks varētu kļūt par viņa draugu.
- Būrīšos reizēm mēdz iemājot nevis putnu ģimene, bet peles.