ielāčot
ielāčot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ielāčoju | ielāčojam | ielāčoju | ielāčojām | ielāčošu | ielāčosim |
| 2. pers. | ielāčo | ielāčojat | ielāčoji | ielāčojāt | ielāčosi | ielāčosiet, ielāčosit |
| 3. pers. | ielāčo | ielāčoja | ielāčos | |||
Pavēles izteiksme: ielāčo (vsk. 2. pers.), ielāčojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ielāčojot (tag.), ielāčošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ielāčotu
Vajadzības izteiksme: jāielāčo
Neveiklā, smagā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Krikmanis noprasīja un ielāčoja virtuvē.
- Es izrausos no vannas, viscaur aplipis putu saliņām, ielāčoju darba kabinetā, apņēmīgi piesēdos pie galda, paņēmu pildspalvu un sāku rakstīt.
- Lācis mīklu minēt uzminēja, Lācis cimdā lāčot ielāčoja, Ielāčojis, iepekojis bungu rakstus izlasīja Un nu tik spriņģot, un nu tik dancot.
- Kardinālā ielāčoju ap 3 iem naktī , biju pilnīgi skaidriņš
- Ielāčo manā istabā , pat atļauju neprasījis , un tad vēl patur cepuri galvā kā pats hercogs