Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Latvijā atkarībā no zemes iekultivēšanas pakāpes ainavā dominē meža ( mežaines) vai lauksaimniecības ( āraines) zemes ( Ramans, 1994).
- Vienlaikus nevar piekrist apgalvojumiem ( Rūsiņa, 2006), ka Latvijā līdzīgi kā Ziemeļeiropā un Viduseiropā ( Ellenberg, 1996; Rósen, Borgegård, 1999) dabisko zālāju straujā sarukšana notika galvenokārt uz to iekultivēšanas rēķina.
- Turklāt Dzērbenes pagastā plašākās lauksaimniecības zemju platības atradās hipsometriski augstākās vietās nekā mežu masīvu josla, un tāpēc tur bija salīdzinoši labāki virszemes noteces apstākļi, kas, ņemot vērā tā laika tehnoloģiskās iespējas, veicināja šo teritoriju iekultivēšanu.
- K. Ramans, analizējot Latvijas ainavu attīstību, savās publikācijās ( 1958; 1972; 1994; Vanaga, Ramans, 1977) ir uzsvēris, ka ainavas veidošanos valstī vēsturiski ir noteikuši divi galvenie dabas faktori – reljefs, no kā atkarīgs virsmas mitruma sadalījums, un litoloģiskais sastāvs, kas nosaka zemes iekultivēšanas pakāpi, kā arī sociogēnie faktori.
- Salīdzinot pētāmās teritorijas kvartāra nogulumu izplatību un zemes lietojuma veidu sadalījumu 20. gs. pirmajā pusē ( 3.25., 3.26. A att.), redzams, ka līdzīgi kā Priekules pagasta Embūtes paugurainē un Gudenieku pagasta Kurmāles paugurainē, arī Dzērbenes pagastā plašākās lauksaimniecībā izmantotās teritorijas bija saistītas ar morēnas nogulumiem, kas noteica salīdzinoši auglīgāku augšņu veidošanos un līdz ar to šo teritoriju iekultivēšanu.
