iekulties
iekulties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iekuļos | iekuļamies | iekūlos | iekūlāmies | iekulšos | iekulsimies |
| 2. pers. | iekulies | iekuļaties | iekūlies | iekūlāties | iekulsies | iekulsieties, iekulsities |
| 3. pers. | iekuļas | iekūlās | iekulsies | |||
Pavēles izteiksme: iekulies (vsk. 2. pers.), iekulieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iekuļoties (tag.), iekulšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iekultos
Vajadzības izteiksme: jāiekuļas
1.Nejauši iekļūt, iemaldīties (kur iekšā).
1.1.pārnestā nozīmē Nejauši nonākt (nevēlamā stāvoklī).
2.apvidvārds Pietiekošu daudzumu izkult.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par laimi, pašam māksliniekam šādās nepatikšanās nav gadījies iekulties. „
- Kopš 2007.gada Lohana iekūlusies dažādās juridiskās un personiskas dabas ķibelēs.
- Pastāv risks iekulties apšaubāmās dēkās, kas ilgtermiņā neko labu nenesīs.
- Bieži vien šādi vīrieši savas dzīves laikā iekuļas slepenās mīlas afērās.
- Baltais vilks vēl ir jauns, tādēļ reizēm iekuļas kādā ķezā.