ieklupt
ieklupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieklūpu | ieklūpam | ieklupu | ieklupām | ieklupšu | ieklupsim |
| 2. pers. | ieklūpi | ieklūpat | ieklupi | ieklupāt | ieklupsi | ieklupsiet, ieklupsit |
| 3. pers. | ieklūp | ieklupa | ieklups | |||
Pavēles izteiksme: ieklūpi (vsk. 2. pers.), ieklūpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieklūpot (tag.), ieklupšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iekluptu
Vajadzības izteiksme: jāieklūp
1.Klupšus ievirzīties (kur iekšā).
1.1.Strauji, ar sparu (klupšus) ievirzīties (kur iekšā).
1.2.Strauji (parasti ar lēcienu) ievirzīties (kur iekšā) – par dzīvniekiem.
1.3.Strauji iesēsties, iegulties (kur iekšā); iemesties.
2.Ieķerties ar roku (kur iekšā); strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā).
2.1.Strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem).
2.2.pārnestā nozīmē Pēkšņi, strauji parādīties (kur) – piemēram, par vēju, uguni.
3.apvidvārds Slepeni ieiet.
Stabili vārdu savienojumiIeklupt matos (arī cekulā).
- Ieklupt matos (arī cekulā) frazēma — iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties; arī iesākt rāt
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nezināmais izmetās pa durvīm, ieklupa viņai kājās un uzkrita virsū.
- Tad vējš ieklupa jūrā un uzsvieda augstu gaisā saraustītus ūdens virmuļus.
- Ieklupusi iekšā istabā vai cellē — kas tā īsti bija?
- — Jegorovs ar visiem desmit pirkstiem atkal nervozi ieklūp bārzdelē.
- Vajadzības gadījumā tas var ieklupt krāgā arī cilvēkam."