ieiet
ieiet nekārtns darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā); ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
2.Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) — par karaspēku.
2.2.Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā) — par lidaparātiem.
2.3.Šķietami ievirzīties (kur iekšā) — parasti par Sauli, Mēnesi.
2.4.Ievirzīties (kur iekšā) — par ceļu.
2.5.Tikt iespiestam, iesistam (kur iekšā) — par priekšmetiem.
3.Attīstoties, pārveidojoties pāriet (jaunā stadijā, stāvoklī).
3.1.Pāriet vienam otrā (par laika posmiem).
4.Kļūt par (kā) locekli, pārstāvi.
4.1.Kļūt par (kā) sastāvdaļu.
5.Ietilpt, arī ievietoties (kur iekšā) — par noteiktu daudzumu.
Saistītās nozīmessatulpīties, ietilpt.
5.1.Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā).
6.Iedzīvoties, iejusties (piemēram, kādos apstākļos).
Stabili vārdu savienojumiIeiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs. Ieiet (kādās) sliedēs. Ieiet galvā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri