iegrūt
Lietojuma biežums :
iegrūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Strauji iegrimt (par zemi); sagrūt un iekrist celtnes iekšienē (piemēram, par jumtu).
1.1.Grūstot pamatam zem kājām, iekrist (kur iekšā).
2.Strauji, ar sparu ievirzīties (kur iekšā) — par baru, pūli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri