iegribēties
iegribēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iegribos | iegribamies | iegribējos | iegribējāmies | iegribēšos | iegribēsimies |
| 2. pers. | iegribies | iegribaties | iegribējies | iegribējāties | iegribēsies | iegribēsieties, iegribēsities |
| 3. pers. | iegribas | iegribējās | iegribēsies | |||
Pavēles izteiksme: iegribies (vsk. 2. pers.), iegribieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iegriboties (tag.), iegribēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iegribētos
Vajadzības izteiksme: jāiegribas
Pēkšņi vēlēties (ko darīt, ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja šad un tad iegribas mazliet panašķēties, tas ir OK.
- Viņi ir roboti, kas mehāniski izpilda savu zemo instinktu iegribas.
- ka tās būtu kaut kādas mūsu sportistu kaprīzes vai iegribas.
- Nav tā, ka es taisu visu tikai tāpēc, ka iegribējās.
- Man tā iegribējās jums iznest oliņas.