iegribēt
iegribēt 3. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iegribu | iegribam | iegribēju | iegribējām | iegribēšu | iegribēsim |
| 2. pers. | iegribi | iegribat | iegribēji | iegribējāt | iegribēsi | iegribēsiet, iegribēsit |
| 3. pers. | iegrib | iegribēja | iegribēs | |||
Pavēles izteiksme: iegribi (vsk. 2. pers.), iegribiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iegribot (tag.), iegribēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iegribētu
Vajadzības izteiksme: jāiegrib
Vēlēties (parasti pēkšņi).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jebkura žurka var piepeši iegribēt paskatīties, kas ir aiz tās aicinošās spraudziņas.
- Iegribēs antikvāras lietas ar teiksmainu pagātni un visu izvazās pa kaktiem, savām pažobelēm.
- Ka viņam būs vesela kaudze vēlmju un iegribu.
- Tā iet it kā dzīves rūdītām sievietēm, kad viņas iegrib būt kā mazas meitenes.
- Vilinājums ieraudzīt brīnumaino parādību bija liels, un viņa tik ļoti iegribēja to saredzēt vēlreiz.