iedubt
iedubt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies); lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iedubu | iedubam | iedubu | iedubām | iedubšu | iedubsim |
| 2. pers. | iedub | iedubat | iedubi | iedubāt | iedubsi | iedubsiet, iedubsit |
| 3. pers. | iedub | ieduba | iedubs | |||
Pavēles izteiksme: iedub (vsk. 2. pers.), iedubiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iedubot (tag.), iedubšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iedubtu
Vajadzības izteiksme: jāiedub
Iekrist (par acīm, vaigiem).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pat acis viņam aiz noguruma bija apsarkušas un vaigi — iedubuši.
- Tievs un garš kā maikste, kalsnu seju, iedubušām krūtīm un vienaldzīgi lēnīgām apaša kustībām.
- Vienaldzīgas, dziļi iedubušas acis, sausa, krunkaina āda, cingas sagandēti zobi, vāja redze un dzirde.
- Vēderu – iedubušu, sānus – augstus un slaikus, kājas – skaisti veidotas, ar tik gariem apakšstilbiem, ka ceļgali šķistu neiedomājami tālu no potītēm.
- Viņš redzēja, ka pati pārvērtusies pa to laiku, kamēr viņš tur gulējis, pievienots pie visādiem aparātiem: sakritusies, iedubušiem vaigiem un ziliem riņķiem ap acīm.