iedrupt
iedrupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | iedrūpu | iedrūpam | iedrupu | iedrupām | iedrupšu | iedrupsim |
2. pers. | iedrūpi | iedrūpat | iedrupi | iedrupāt | iedrupsi | iedrupsiet, iedrupsit |
3. pers. | iedrūp | iedrupa | iedrups |
Pavēles izteiksme: iedrūpi (vsk. 2. pers.), iedrūpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iedrūpot (tag.), iedrupšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iedruptu
Vajadzības izteiksme: jāiedrūp
1.Iesākt drupt.
2.Nodrupt un iekrist (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirms tilta balsta ir vairāki straumē iedrupuši akmeņi.
- Gludas dēļu lāviņas, iedrupis klons, koka toveris ar ūdeni, kurš, neviena nekustināts, šūpojas un ložņā ar tikko manāmiem garaiņiem, akmeņu krāsns, kas sakarsusi tvīkst pēc čūkstieniem.
- Zeme ap avotu jau šur tur sākusi iedrupt.
- Nomizo sīpolus, sasmalcini tos virtuves kombainā, tad liec tos cepamajā paplātē kopā divām ēdamkarotēm eļļas, iedrupi buljona kubiņu, pieliec sāli un piparus.