iedēt
iedēt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iedēju | iedējam | iedēju | iedējām | iedēšu | iedēsim |
| 2. pers. | iedēj | iedējat | iedēji | iedējāt | iedēsi | iedēsiet, iedēsit |
| 3. pers. | iedēj | iedēja | iedēs | |||
Pavēles izteiksme: iedēj (vsk. 2. pers.), iedējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iedējot (tag.), iedēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iedētu
Vajadzības izteiksme: jāiedēj
Izdēt (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Lai noceļ no beņķīša kā tādu perēklī iedētu olu un ved prom.
- Ornitologs Dmitrijs Boiko piebilda, ka skolēni arī zināja par dzeguzēm, kuras savu olu iedēj citu putnu ligzdās.
- Tāpēc komisijai jāsāk strādāt pie šī jautājuma, jāaizvāc šis apkaunojošais iedētais Maskavas simbols, kas demonstrē, kurš te ir saimnieks Rīgā.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.