iebērt
iebērt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieberu | ieberam | iebēru | iebērām | iebēršu | iebērsim |
| 2. pers. | ieber | ieberat | iebēri | iebērāt | iebērsi | iebērsiet, iebērsit |
| 3. pers. | ieber | iebēra | iebērs | |||
Pavēles izteiksme: ieber (vsk. 2. pers.), ieberiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieberot (tag.), iebēršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iebērtu
Vajadzības izteiksme: jāieber
1.Berot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
2.apvidvārds Iepērt, nopērt.
3.sarunvaloda Ieliet alkoholu.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sniegbaltīte pateicās un iebēra nedaudz vielas katlā, kurā vārījās biezputra.
- Ieber sagrieztos sīpolus un maisot vāra kamēr tie ir gaiši dzeltenīgi.
- Šokolādi salauž sīkos gabaliņos, ieber bļodā un pārlej uzkarsēto krējumu.
- Sieru ar pārējām sastāvdaļām un kaperiem ieber burkā ar skrūvējamu vāciņu.
- 1. Audzējot stādus, zem augsnes substrāta ieber sasmalcinātas olu čaumalas.