ieauklēt
ieauklēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieauklēju | ieauklējam | ieauklēju | ieauklējām | ieauklēšu | ieauklēsim |
| 2. pers. | ieauklē | ieauklējat | ieauklēji | ieauklējāt | ieauklēsi | ieauklēsiet, ieauklēsit |
| 3. pers. | ieauklē | ieauklēja | ieauklēs | |||
Pavēles izteiksme: ieauklē (vsk. 2. pers.), ieauklējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieauklējot (tag.), ieauklēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieauklētu
Vajadzības izteiksme: jāieauklē
1.Auklējot iemidzināt.
2.Pieradināt (bērnu) pie auklēšanas; auklējot izlutināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ir ieauklēta caur bērzu.
- Ne Mērija Grīnberga var izskaidrot, no kurienes tās “ imperaderabīlijas” ņemtas, bet zina, ka viņas ir iedzimtas, ieauklētas no paaudzēm.
- Mūža miegā ieauklēju,
- Mirkli gan sajūtos autori nodevusi ar to, ka sekoju instrukcijām tikai iztēlē, bet nu laikam apcerīgā intonācija mani ieauklēja izejas pozīcijā.