ieauļot
Lietojuma biežums :
ieauļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ieauļoju | ieauļojam | ieauļoju | ieauļojām | ieauļošu | ieauļosim |
2. pers. | ieauļo | ieauļojat | ieauļoji | ieauļojāt | ieauļosi | ieauļosiet, ieauļosit |
3. pers. | ieauļo | ieauļoja | ieauļos |
Pavēles izteiksme: ieauļo (vsk. 2. pers.), ieauļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieauļojot (tag.), ieauļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieauļotu
Vajadzības izteiksme: jāieauļo
Auļojot ievirzīties (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tālumā atskanēja dobjš raga pūtiens, un kaujas laukā ieauļoja vientuļš bruņinieks.
- 30. maijā pretinieka aizmugurē aizgājušais pulks padzina no Cēsīm sarkanarmiešus, turklāt Apsēns puseskadrona vadībā pirmais zem ienaidnieka uguns ieauļoja pilsētā.
- Un patiesi – drīz cits pēc cita aizā ieauļoja arī Septītais Rūķis un Rūķis Žēlotājs, viņus zirgi tāpat bija atnesuši šurp.
- Kad Džanete ieauļoja atklātā pļavā, Kventins izvēlējās piemērotu brīdi un aizmetās pa labi tā, ka labu minūti viņi jāja paralēli, mežonīgi traukdamies sānu pie sāna.
- Zaudējam laiku, bet nometnē ieauļojam labā tempā vēl pa gaismu.