Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
iešņūkt
iešņūkt 1. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
Locīšana
1.transitīvs Iešņaukt1.
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Ieplūst (degunā).
Avoti: LLVV