Pavasara versija 2022
384 035 šķirkļi
iešņūkt
iešņūkt 1. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
Locīšana
1.transitīvs Iešņaukt (1).
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Ieplūst (degunā).
Avoti: LLVV