iešņūkt
iešņūkt 1. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iešņūcu | iešņūcam | iešņūcu | iešņūcām | iešņūkšu | iešņūksim |
| 2. pers. | iešņūc | iešņūcat | iešņūci | iešņūcāt | iešņūksi | iešņūksiet, iešņūksit |
| 3. pers. | iešņūc | iešņūca | iešņūks | |||
Pavēles izteiksme: iešņūc (vsk. 2. pers.), iešņūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iešņūcot (tag.), iešņūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iešņūktu
Vajadzības izteiksme: jāiešņūc
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Ieplūst (degunā).
Avoti: LLVV