ieņaudēties
ieņaudēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieņaudos | ieņaudamies | ieņaudējos | ieņaudējāmies | ieņaudēšos | ieņaudēsimies |
| 2. pers. | ieņaudies | ieņaudaties | ieņaudējies | ieņaudējāties | ieņaudēsies | ieņaudēsieties, ieņaudēsities |
| 3. pers. | ieņaudas | ieņaudējās | ieņaudēsies | |||
Pavēles izteiksme: ieņaudies (vsk. 2. pers.), ieņaudieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieņaudoties (tag.), ieņaudēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieņaudētos
Vajadzības izteiksme: jāieņaudas
Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – viņa ieņaudas un pašauj šauru rociņu priekšā sarkanajai mutei.
- Pēkšņi kājām pieglaužas mīksts kažoks, un Mika murrājoši ieņaudas.
- Pa reizei žēli ieņaudējās, slepus pašķielēdama uz saimnieci.
- – Tā, tā, – ieņaudējās Roberto.
- Viņš ievilka elpu un kā simtgadīgs bēbis ieņaudējās: