iečurāt
iečurāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iečurāju | iečurājam | iečurāju | iečurājām | iečurāšu | iečurāsim |
| 2. pers. | iečurā | iečurājat | iečurāji | iečurājāt | iečurāsi | iečurāsiet, iečurāsit |
| 3. pers. | iečurā | iečurāja | iečurās | |||
Pavēles izteiksme: iečurā (vsk. 2. pers.), iečurājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iečurājot (tag.), iečurāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iečurātu
Vajadzības izteiksme: jāiečurā
Urinējot iepildīt (šķidrumu traukā).
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Es iečurāju biksēs, – teica Ulli, – nevis uz āboliem.
- – Vienīgais, kuru meitene var iečurāt sniegā!
- Nu mazulis augļūdenī iečurā aptuveni puslitru urīna.
- Tikmēr mazs puisēns iečurājis bundžā un brūce, asinstecei beidzoties, vairākkārt tikusi aplaistīta ar urīnu.
- zigzago vāvere un ausī tev iečurā