Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Normunds Naumanis ir ironisks, pat sarkastisks, izceļas ar savu plašo spriestspēju, idiolektu un melno humoru.
- Pirmām kārtām, runāt ne vairs par mītiem, bet sociolektiem un idiolektiem un operēt nevis ar vārdiem zīme, apzīmētājs, apzīmējamais, konotācija, bet – citāts, atsauce, stereotips.
- Latviešu valoda ietver gan latviešu literāro valodu, gan ikvienu no latviešu valodas trīs vēsturisko dialektu vairāk nekā piecsimt izloksnēm, gan arī, piemēram, latgaliešu rakstu valodu, kas ir daļēji standartizēta literāra forma, kura izveidojusies uz latviešu valodas augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu bāzes, gan arī neskaitāmos sociolektus un idiolektus, kuros izpaužas runātāju kultūra, izglītība, nacionālā pašapziņa un sociālā piederība, kā arī indivīda ētiskās un estētiskās attieksmes" ( Druviete I. Latviešu valoda kā valsts valoda: simbols, saziņas līdzeklis vai valstiskuma pamats?
- Piemērojot stila jēdzienu visai autora daiļradei, stils ir īpašības, kuras autoram ir sevišķas, raksturīgas – viņa idiolekts, ko tieši raksturīguma dēļ izmanto parodēšanai ( Wales 2001, 371).
- Savukārt no literatūrzinātnes viedokļa īpatns valodas lietojums, autora idiolekts atšķir viņu no citiem autoriem un veido viņa autorības pamatu: darba savdabība ir viens no komponentiem, skaidrojot tā vērtību un lomu literatūras procesā, kā arī darba atribūcijā nosakot tā autoru.