hujakš
hujakš izsauksmes vārds; vulgārisms
Lietojuma biežums :
1.Izsauksmes vārds, ko izmanto, lai atdarinātu īsu troksni.
PiemēriTomēr laiks gāja, bet diskomforts nepazuda, un es jau sāku kļūt bažīgs, līdz vakar, liecot un staipot galvu uz visām debess pusēm, piepeši atskanēja skaļš krakšķis, un, hujakš!
- Tomēr laiks gāja, bet diskomforts nepazuda, un es jau sāku kļūt bažīgs, līdz vakar, liecot un staipot galvu uz visām debess pusēm, piepeši atskanēja skaļš krakšķis, un, hujakš!
2.Lieto, lai norādītu, ka kaut kas notika pēkšņi.
PiemēriEsot bijis ļoti īgns, tas nepaticis, šitais, un, hujakš viņš ierauga Redžimu.
- Esot bijis ļoti īgns, tas nepaticis, šitais, un, hujakš viņš ierauga Redžimu.
- Un te pēkšņi- hujakš, Purva bridēji nogriežas pa labi un atskan sauciens " Opā, rekur lāde"!
- Iegriežam pagalmā un tur hujakš spīd pretī bļembaks.
Avoti: T
Korpusa piemēri:šeit